Ne visos tā raisa sajūsmu. Sabiedrībā vērojamā emociju gamma ir visai plaša – no amerikāniskas sajūsmas un sarkanu apģērbu un aksesuāru pārbagātības, līdz pat aizkaitinājumam par vēl vienu kaitinoši komercializētu datumu. Pa vidu, protams, ir vienaldzīgo masa.
Būt kašķīgam nenoliedzami ir visvieglāk. Varbūt vienīgi vienaldzība prasa mazāk piepūles. Taču šogad aicinam teikt Valentīndienai JĀ! Ne jau tāpēc, ka plīša sirsniņas lielveikalu plauktos būtu ļoti skaistas un nepieciešamas. Drīzāk tāpēc, ka būsim atguvušies no Ziemassvētkiem un gadu mijas, varbūt pat paspējuši ieslīgt ikdienas pelēcībā, un tagad ir īstais laiks sevi atkal mazliet palutināt. Šis būs iemesls pamanīt pašam sevi un mazliet sapucēties, kā arī pamanīt (tā – pa īstam) cilvēku, kurš ir blakus katru dienu un kuru, iespējams, uztveram kā pašu par sevi saprotamu. Valentīndiena vairs neizklausās tik bezjēdzīga, vai ne?
Ja esam atrisinājuši eksistenciālo jautājumu par 14.februāra atzīmēšanas jēgu, varam ķerties pie konkrētāku plānu kalšanas. Dot gatavas instrukcijas gan negribētos, bet svarīgi, lai vakara plāni neietvertu sēdēšanu pie televizora treniņtērpā… Uztveriet Valentīndienu kā iespēju (varbūt pat pienākumu) būt mazliet labākiem, smukākiem, laipnākiem, nekā ikdienā.
Kā būtu, ja mājas treniņtērpus jūs abi nomainītu pret pārdomātu, saskaņotu apģērbu? Nevajag taču gaidīt kāzu sezonu, lai uzsietu kaklasaiti sievas kleitas tonī! Varbūt pat nevajag smalku kleitu, svinīgumam var pieiet radoši, izvēloties mazus, bet saskaņotus aksesuārus. Tā nebūt nebūs lieka Valentīndienas izšķērdība vai bērnišķība. Izvēlieties pirkumus, kas noderēs, nu, kaut vai tajā pašā kāzu sezonā! Bez plīša sirsniņām gan šoreiz iztiksim.
